Pārbaude par valsts piešķirto atbalstu kokrūpniekiem ir radījusi nopietnas domstarpības valdības gaiteņos un izgaismojusi neskaidrības lēmumu pieņemšanas procesā.
Galvenais strīds ir par to, vai divi konkrēti līgumi cenu samazinājuma sarakstā tika iekļauti pamatoti un kurš par to īsti ir atbildīgs. Šobrīd iesaistītās puses sniedz pretrunīgu informāciju, bet valdība ir nolēmusi nogaidīt līdz brīdim, kad savu vērtējumu sniegs prokuratūra un Valsts kontrole.
Kā sākās strīds par koksnes cenām
Viss sākās 2023. gada beigās, kad valdība slēgtā sēdē pieņēma lēmumu uzdot uzņēmumam “Latvijas Valsts meži” samazināt cenas skujkoku zāģbaļķiem. Šādu soli lūdza privātās kompānijas, jo pēc kara sākuma Ukrainā nozarē bija iestājusies krīze. Uzņēmēji iepriekš bija nosolījuši augstas cenas, kuras jaunajos apstākļos vairs nespēja vai nevēlējās maksāt. Valsts mežiem šāds lēmums nozīmēja ieņēmumu samazināšanos par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Lai izvērtētu, vai šāda pretimnākšana nozarei bija pamatota, tika izveidota īpaša ierēdņu komisija. Tās uzdevums bija pārbaudīt, vai ziņojums par krīzi mežrūpniecībā nebija vienpusējs. Pārbaudē atklājās, ka informatīvais ziņojums tiešām lielā mērā balstījās tikai uz nozares asociācijas sniegto viedokli. Lai gan tiešas manipulācijas netika konstatētas, informācija bija pasniegta uzņēmējiem ļoti izdevīgā gaismā.
Neskaidrības ar “PATA” grupas līgumiem
Viens no būtiskākajiem komisijas secinājumiem ir saistīts ar atbalsta saņēmēju sarakstu. Izrādījās, ka cenu samazinājums ticis piemērots arī diviem uzņēmumu grupas “PATA” līgumiem, kuri sākotnējā valdības ziņojumā nemaz nebija pieminēti. Komisija uzskata, ka šie līgumi atbalsta saņēmēju lokam pievienoti nepamatoti.
Mēģinot noskaidrot, kurš tieši sagatavoja dokumentu ar konkrēto līgumu sarakstu, komisija saskārās ar grūtībām. Bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norādīja, ka protokola projektu sagatavoja “Latvijas Valsts meži”, jo tie pildīja sekretariāta funkcijas. Savukārt uzņēmums rakstiskā atbildē apgalvo pretējo – pielikums ar līgumiem esot saņemts no akcionāra, tātad no ministrijas puses. Šobrīd neviena no pusēm neuzņemas autorību par dokumentu, kas radīja labvēlīgus nosacījumus konkrētiem līgumiem.
Politiskā spriedze un ministra pozīcija
Šī situācija ir radījusi saspīlējumu arī starp Ministru prezidenti Eviku Siliņu un zemkopības ministru Armandu Krauzi. Premjere pieļāva iespēju prasīt ministra demisiju, ja dienesta pārbaudē tiks apstiprināti nopietni pārkāpumi. Krauze uz šiem izteikumiem reaģēja asi, norādot, ka par palīdzību nozarei lēma visi ministri kopā, tādēļ jautājums par atbildību būtu jāattiecina uz visu valdību.
Ministrs uzskata, ka komisijas darbs ir bijis paviršs un tās locekļiem trūkst kompetences mežsaimniecības jautājumos. Viņš uzsver, ka valdība vienkārši novērsa kara sekas, un nekādus pārkāpumus savā vai savu padoto rīcībā nesaskata. Krauze pats ir vērsies prokuratūrā, lai tā pārbauda visu lēmumu pieņemšanas gaitu, jo uzskata, ka tikai tiesībsargājošās iestādes var sniegt objektīvu vērtējumu.
Gaidām izmeklēšanas iestāžu vērtējumu
Valdība šobrīd ir izvēlējusies nogaidīšanas taktiku. Ministri nolēma nepieņemt nekādus steidzīgus lēmumus, kamēr savu darbu nebūs pabeigusi Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Evika Siliņa skaidroja, ka valdība nav ne tiesa, ne prokuratūra, lai pati spriestu par deleģējuma pārkāpumiem. Ja izmeklēšanā tiks pierādīts, ka lēmuma izpildē ir notikušas nelikumības, tad arī sekos attiecīga rīcība visos līmeņos.
Ar šādu soli koalīcija ir ieguvusi laiku un izvairījusies no iespējamas valdības šūpošanās. Tajā pašā laikā opozīcija un koalīcijas partneri no “Progresīvajiem” norāda, ka situācija ar “nepiederošiem” līgumiem sarakstā ir jātīra pēc iespējas ātrāk. Viņuprāt, ir skaidri redzams, ka ir notikusi kļūda, un tagad ir svarīgi saprast, kurš to pieļāva un vai valstij ir nodarīti zaudējumi, kas būtu jāpiedzen. Valsts kontrole savu revīziju par “Latvijas Valsts mežu” pārvaldību sola pabeigt tuvāko mēnešu laikā, un tas varētu pielikt punktu šim strīdam.
